To atklājot, zinātniskā sabiedrība uzdeva jautājumu: vai nevar likt T-šūnām atpazīt arī ļaundabīgos jaunveidojumus?
Grūtības rada tas, ka vēzis attīstās no organisma paša šūnām, bet T-šūnas neuzbrūk savējiem.
Ko gan darīt, lai imunitāte atpazītu ienaidnieku, par ko pārvērties bijušais ģimenes loceklis, un uzsāktu kauju, lai to iznīcinātu? Tas zinātniekam-teorētiķim kļuva par ambiciozu, praktisku uzdevumu.
Elisona pētījumi.
Laikā, kad citi zinātnieki koncentrējās uz pašu vēža šūnu īpašībām, Elisons turpināja pētīt imūnsistēmas darbību, un atklāja, ka imunitātei ir speciāli organisma šūnu aizsardzības mehānismi, kas organismu aizsargā pašu no sevis.
Tādus mehānismus var salīdzināt ar kruīza kontroles sistēmu automašīnā. Atklājot šķēršļus automašīnas ceļā, kruīza kontrole ieslēdz bremzes. Tā arī imūnsistēma “bremzē”, ieraugot savā priekšā radniecīgas šūnas, pat, ja tās ir vēža. Līdz Elisona darbam zinātnieki pat nenojauta, ka mūsu imunitātei ir tāds mehānisms.
“Es padomāju, ka vienkāršs lēmums būtu bloķēt bremzes. Bet, ja es nezinātu, ka tādas bremzes eksistē, es nekad nevarētu šādu lēmumu piedāvāt”, – stāsta Elisons.
Zinātnes valodā tādas bremzes dēvē par kontrolpunktu, un tās ir noteiktas olbaltumvielas, kas atrodas audzēja šūnas virspusē.
Elisons atklāja olbaltumvielu CTLA-4, bet Tasuku Hondzjo, viņa darba iedvesmots, – olbaltumvielu PD-1. Terapija, kas balstīta uz PD-1 apspiešanu, izrādījās daudz efektīvāka plaušu vēža ārstēšanā, turklāt ar mazāku nevēlamo blakusparādību daudzumu, un vēl savienojumā ar preparātu “Evroy” (kas apspiež CTLA-4) dažos gadījumos sāka uzrādīt vēl labākus rezultātus.
Elisons teica, ka kolēģi ne īpaši ticēja viņa panākumiem imunoloģijas jomā un ieteica viņam pārslēgties uz perspektīvāku sfēru.
“Es nolēmu turpināt imunoloģiskos pētījumus, bet, ja nekas nesanāks, doties uz laukiem un dzīvot mierīgu lauku ārsta dzīvi”, – viņš stāstīja.
Panākumi un atzinība.
Pēc Elisona un Hondzjo atklājumiem farmaceitiskie uzņēmumi sāka ražot jauu pretvēža preparātu līniju. Tas ir pembrolizumabs (“Kitruda”), nivolumabs (“Opdivo”), atezolizumabs (“Tecentrik”) un citi.
Kontrolpunktu inhibitori uzrāda labus rezultātus melanomas un plaušu vēža gadījumā: pēc terapijas daudzi pacienti ar šo vēžu slimībām vairākus gadus dzīvo bez jebkādām saslimšanas pazīmēm. Lai arī šie preparāti, kā likums, tiek lietoti progresējožās vēža stadijas, 30 % melanomas pacientu uzrāda ievērojamu audzēja izmēru samazināšanos, bet 5 % – pilnīgu remisiju.
Elisons ļoti cer, ka viņa un Tasuku Hondzjo atklātā terapija tiks pilnveidota, bet rādījumi – paplašināti. Tiek plānots to pielietot, tajā skaitā arī tādu spītīgu audzēju, kā piemēram, krūts, prostatas un resnās zarnas vēža ārstēšanā.
Patlaban tiek veikti simtiem preparātu eksperimenti, kas balstīti uz imonoloģiskajām pieejām, kā arī tiek izstrādāti protokoli optimālai imunoterapijas savienošanai ar tradicionālajām staru un ķīmijterapijām.
Elisona stāsts ir labākais atgādinājums, ka vienmēr ir jādara savs darbs, nepievēršot uzmanību kritiķiem!
Piekrītat?
avots: powerofpositivity.com