“Nesen vienkāršā portālā uzdūros uz kāda puiša jautājumu – ko jums vēl, bābas, bez materiālas nodrošinātības un seksa vajag dzīvē?”
Nu, es jums pateikšu godīgi, kā man trūkst.
Mans puisi, es gribu stabilitāti. Es gribu būt par tevi pārliecināti un arī rītdien būt tev līdzās. Es gribu ne tikai vienkārši zināt, ka tu mani mīli, es gribu to redzēt tavā rīcībā, tavos nākotnes plānos, kuros es neesmu otrajā vietā. Es gribu zināt, ka, ja saslimšu – tu nepsihosi un neplātīsies ar rokām, bet man palīdzēsi.
Es gribu zināt, ka ar mierīgu sirdi var tevi palaist uz jebkuru planētas punktu un nepārdzīvot, ka tur ir citas sievietes.
Es gribu no tevi konkrētību, nevajag jaukt man galvu, es negaidīšu, kamēr tu nobriedīsi, pārdzīvosi trešo krīzi, izmaksāsi hipotēku, vai minēsi kādas citas atrunas, lai nedotos uz briesmīgo vietu ar nosaukumu dzimtsarakstu nodaļa.
Es negribu paskaidrot bērniem, ka mūsu tētis ir neizlēmīgs un no visa baidās, ka viņam atkal ir depresija, kuru ārstē ar izvairīšanos no savas ģimenes vai ar sēžot garāžā un dzerot aliņu. Es negribu apgriezties un apjaust, ka esmu iztērējusi savu laiku velti. Man nav vajadzīga tavu draugu atzinība, tavas mātes mīlestība, tava suņa pieķeršanās.
Man tikai tevī pietrūkst vīrieša, un runa nav par materiālu nodrošinājumu vai seksu.
Ja tu nevari uz sevis uzņemties atbildību, tad vienalga, vai tev ir 25 cm, vai tev ir vesels kapitāls – es uz tavu pusi pat nepaskatīšos. Man vajadzīgs vīrietis, nevis maks ar centimetriem.
Tas arī viss, varat mani apmētāt ar tomātiem.”
avots: zaya.su