-Tu gadījumā neredzēji manas atslēgas?
-Paskaties somā, mīļais. Es drīz būšu gatava!
Jānis atvēra sievas somu, atslēgas patiešām bija tur. Viņš tās izņēma kopā ar mazu lapiņu, kas bija salocīta vairākas reizes. Ziņkāre ņēma virsroku. Viņš atvēra un izlasīja zīmīti. Tajā bija rakstīts: “Satiksimies sestdien restorānā Bezdelīga”
Nebija nekādu šaubu, ka tas bija sievas rokraksts. Pēkšņi iekšienē kļuva neizturami auksti. Gar acīm pagāja visi 14 kopīgās dzīves gadi. Viņš negribīgi uzdeva jautājumu: “Vai tiešām viņai parādījusies jauna mīlestība?”
Par savu atradumu viņš neko neteica sievai. Tieši pretēji, nolēma viņu pārbaudīt.
-Anna, varbūt sestdienu pavadīsim kopā?
-Varbūt labāk svētdienu? – pasmaidīja sieva, piebilstot, ka sestdien viņai ir neatliekama satikšanās ar draudzeni.
Jānis bija satrieks. Vai tiešām tā ir tā pati Anna, kura nekad nebija viņu nodevusi, nebija melojusi vai piekrāpusi. Viņš nespēja sevī noturēt niknumu un dusmas. Viņš nolēma, ka, lai ko tas arī maksātu, viņš viņu izsekos, lai redzētu, ar ko tad sieva viņu krāpj.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
[…] Es nespēju tam noticēt, vai tiešām pēc 14 kopdzīves gadiem viņa atrada citu? […]