Pirms jūs savā dzīvē ielaižat citu cilvēku, vajag izdarīt vienu ļoti svarīgu lietu – iemīlēt sevi.
Nepievērsiet uzmanību tam, ko par jums runā citi. Jūs esat pārsteidzoši un skaisti. Un, ja jūs kaut ko darāt un pieņemat kaut kādu lēmumu – tas nozīmē, ka jums tā vajag.
Jūs, tāpat kā katram cilvēkam, ir tiesības mīlēt, un jūs esat pelnījuši, lai arī jūs mīlētu. Tieši tā, kā tas būs vislabāk jums.
Mīlestība – tā ir neticama un reibinoša sajūta, kas burtiski pārvērš jūsu dzīvi, piepildot to ar jaunām krāsām un laimi. Katrs cilvēks ir pelnījis mīlēt un būt mīlētam, un jums nevajag piekrist kaut kam mazākam.
Abpusējas jūtas – tas ir obligāts nosacījums attiecībām. Savādāk tām vienkārši nav nekādas jēgas. Kāpēc mīlēt un veltīt savu dzīvi cilvēkam, kurš neciena jūsu attiecības un nerūpējas par jums?
Par mīlestību nedrīkst saukt arī to, kad jūs atrodaties attiecībās ar cilvēku, no kura baidāties.
Visi cilvēki ir dažādi. Kāds pieņem lēmumu cītīgi strādāt, kamēr nekļūs par izpilddirektoru kādā uzņēmumā, bet citi – ap trīsdesmit gadiem jau izbauda to, kas viņiem ir, un vēlas dzīvot mierīgi.
Abi šie lēmumi ir pareizi. Tie vienkārši ir atkarīgi no tā, ko kurš uzskata par laimīgu dzīvi. Bet abos gadījumos ir jābūt kopīgam saucējam, par kuru nekad nevajadzētu aizmirst. Tas ir tas, ka mēs nedrīkstam piekrist kaut kam mazākam, tam, kas mūs neapmierina vai arī liek justies nelaimīgiem.
Sākumā mums ir jāiemīl pašiem sevi – bez nosacījumiem. Un tikai pēc tam mēs varam mīlēt pārējos.
Pirms jūs savā dzīvē ielaižat citu cilvēku, ir jāizdara kāda ļoti svarīga lieta – jāiemīl pašam sevi. Ir jāsaprot, kas jūs priecē, kas patīk, un kas tieši otrādi – kaitina un nomāc. Kāda citu cilvēku uzvedība jums ir pieņemama, un kāda – nē. Dariet to, kas jums patīk, izskaistiniet savu dzīvi. Un vienīgais iemesls, kāpēc jums vienmēr tā ir jādara, ir tāds, ka vienīgais cilvēks, no kura jūs nekad nevarēsiet atteikties – esat jūs paši.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu